Salaca vienā diena

‘Delfi’ izmēģina: 97 kilometri uz SUP jeb visa Salaca vienā dienā

Salaca ir viena no skaistākajām un ūdens tūristu iecienītākajām Latvijas upēm – lieliska vieta, kur pavadīt brīvdienas un doties nesteidzīgos piedzīvojumos dabā. Bet, ja ir vēlēšanās grūtības latiņu pacelt augstāk, var mēģināt tradicionāli vairākas dienas braucamo upi pievarēt pavisam īsā laikā.

Tieši šādā piedzīvojumā – eksperimentā vienā dienā izbraukt Salacu visā garumā – saulainā vasaras pēdējā dienā, 31. augustā, piedalījās portāls “Delfi”. Turklāt par peldlīdzekli tradicionālo laivu vietā izvēloties SUP (jeb stāvus airēšanas) dēļus.

Salaca ir viena no īsākajām lielajām upēm – no iztekas Burtnieku ezerā līdz jūrai ir aptuveni 96 kilometri. Ūdenstilpnē pieejami dažādi laivošanas maršruti, bet vidēji visas upes izbraukšanai iesaka četras dienas.

Taču šo laiku var ievērojami samazināt, ja piepūšamās laivas vietā izvēlas ātrākus peldlīdzekļus un laiskas zvilnēšanas braucienu aizstāj ar aktīvu airēšanu bez garām pauzēm.

Braucienā divi Anši un Dmitrijs devās ar piepūšamajiem SUP dēļiem, kas satilpst vienā vieglajā automašīnā ar četriem pasažieriem. Izvēlēti ir šaurāki dēļi, kas, lai arī ne tik stabili kā platie, rada mazāku ūdens pretestību, vieglāk slīd un sasniedz lielāku ātrumu, kas garā braucienā nāks tikai par labu.

Starts ir pie Salacas iztekas Vecatē, kur nakti pārlaižam zem miljons zvaigžņu klātajām debesīm, lai agri no rīta jau piepumpētu dēļus, ūdensdrošā somā sapakotu maizītes un ūdeni, un ap pusastoņiem rītā dotos ceļā.

Salacas sākums ir mierīgs un lēns, bet, tā kā spēka vēl ir daudz, var izbaudīt dēļa slīdēšanu pa gludo ūdeni. Pēc pirmajiem padsmit kilometriem ir klāt Mazsalaca ar smilšakmens klinšu atsegumiem, veco dzelzceļa tiltu, Eņģeļu alām un Skaņokalnu.

Drīz arī sasniedzam Dauģēnu klintis ar Latvijā garāko alu, kuras izpēte apvienojumā ar sviestmaižu uzkošanu faktiski ir vienīgā vērā ņemamā apstāšanās mūsu maršrutā, ja neskaita pavisam īsas pauzes. Turpmāk ēdam tāpat uz dēļiem, dreifējot lēnajā straumē.

Jau pirms pusceļa sasniegšanas Staicelē pamazām sāk uzmākties pārdomas par to, kam gan tas ir vajadzīgs un vai mērķis maz ir sasniedzams pirms pusnakts. Diezgan spēcīgais pretvējš situāciju nepadara cerīgāku. Staicelē dēļus pa sauszemi pārnesam gar koku aizsprostoto bijušās papīrfabrikas aizsprostu un turpinām ceļu cauri mežiem.

Visu rakstu lasīt un vairāk foto DELFI.LV